lv ru en
О фестивале История Программа Новости Контакты Спонсоры Фото галереи
Подписка на новости:
Twitter Facebook
Insbergs
24.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla Galā koncertā piedalīsies mākslinieki no sešām pasaules valstīm
1.aprīlī Latvijas Nacionālajā operā norisināsies krāšņais 24.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla Galā koncerts „Ballet Stars Gala”, kurā piedalīsies izcili baleta mākslinieki no sešām pasaules valstīm: Ungārijas, ASV, Rumānijas, Francijas, Igaunijas un, protams, Latvijas. Koncerta sākums – plkst.19.
25.03.2019
Amerikas Savienotās valstis pārstāvēs dejotāji Almeida Adiarīsa (Almeida Adiarys) un Domitro Tarass Svaress (Domitro Taras Suarez), Ungārijas Nacionālo baletu koncertā prezentēs baleta solisti Felmeri Lili (Felmery Lili) un Balāsi Gergē Ārmins (Balázsi Gergő Ármin). Pirmo reizi Latvijā viesosies “Ballet Nice Mediterranee” (Francija) pārstāvji Drimāna Evelīna (Drummen Eveline) un Kirogā Maksims (Quiroga Maxime), Rumānijas Nacionālās operas baleta solisti Kristina Dumaru (Cristina Dumaru) un Bogdans Kanila (Bogdans Canila), kā arī mūsu kaimiņvalsts Igaunijas operteātra “Estonia” dejotāji Alekss Fehrs (Alex Fehr) un Džeks Treilens (Jack Traylen). Savukārt Latvijas Nacionālo baletu pārstāvēs solisti Annija Kopštāle, Jūlija Brauere, Avetiks Karapetjans un Raimonds Martinovs, tāpat koncertā piedalīsies Rīgas Horeogrāfijas skolas audzēkņi. „Mūsu spārnotā devīze, kā allaž, ir „No klasikas līdz avangardam”. Tie būs īsti dejas svētki!” sola un aicina Baleta festivāla direktore Lita Beiris. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tīklā. Atgādināsim, ka šonedēļ festivāla programmā iekļauti vēl divi pasākumi: 27.martā plkst.17 Mencendorfa namā tiks atklāta leģendārajam horeogrāfam Vāclavam Ņižinskim veltīta izstāde, savukārt 28.martā klubā Film NOIR (kinoteātrī “Splendid Palace”) varēs noskatīties filmu „Sašas Waltz portrets dejas mākslā”. Saša Valca ir viena zināmākajām un neparastākajām horeogrāfēm Eiropā. Viņas horeogrāfijas skatītājus pārsteidz ar arvien jaunu estētikas izpratni sajūtas urdošās telpās. Sašu Valcu interesē ne tikai sadarbība ar dejotājiem, bet arī dialogs ar visām mākslinieciskajām formām. Seanss notiek sadarbībā ar Goethe-Institut Riga. Seansa sākums – plkst.18. Informācija par festivālu pieejama arī Facebook / Starptautiskais Baltijas baleta festivāls un www.ballet-festival.lv
24.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls sāksies ar tradicionālo koncertu Rīgas centrālajā pasažieru stacijā un izrādi “Dracula”
Otrdien, 19.martā, ar tradicionālo koncertu Rīgas centrālajā pasažieru stacijā tiks atklāts 24.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls. Koncerta sākums – plkst.17.

Festivāla atklāšanas koncertā piedalīsies deju studijas “Extreme”, “Karuselis”, deju grupa Zadorinka, “T/S Dance Academy” (vadītājs Tāls Sils), “Riga City Jazz Dance”, kā arī deju grupas “Ritms” un “Buras”.

Savukārt jau trešdien, 20.martā, VEF Kultūras pilī varēs baudīt šā gada festivāla viesu – Portugāles deju kompānijas“ “Vortice” – izrādi “Dracula”.

19.03.2019
Otrdien, 19.martā, ar tradicionālo koncertu Rīgas centrālajā pasažieru stacijā tiks atklāts 24.Starptautiskais Baltijas baleta festivāls. Koncerta sākums – plkst.17. Festivāla atklāšanas koncertā piedalīsies deju studijas “Extreme”, “Karuselis”, deju grupa Zadorinka, “T/S Dance Academy” (vadītājs Tāls Sils), “Riga City Jazz Dance”, kā arī deju grupas “Ritms” un “Buras”. “Atklāšanās koncertā, kā allaž, centīsimies parādīt visu dejas daudzveidību, radot prieku skatītājiem. Šis koncerts ir domāts galvenokārt tiem, kas ikdienas steigā varbūt neaiziet līdz Operai noskatīties baleta izrādi vai kādai citai koncertu norises vietai, kur varētu paskatīties deju. Tādēļ ar šo demokrātisko un aizraujošo koncertu ceram atkal sev iegūt jaunus draugus,” teic festivāla direktore Lita Beiris. Savukārt jau trešdien, 20.martā, VEF Kultūras pilī varēs baudīt šā gada festivāla viesu – Portugāles deju kompānijas “Vortice” – izrādi “Dracula”. “Šī izrāde ir stāsts par padevību un dominēšanu, ko iedvesmojusi un artistiski raksturo Filipa Glāsa (Philip Glass), Sergeja Rahmaņinova un Lova Rīda (Lou Reed) mūzika,” stāsta izrādes veidotāji, savukārt . „Šīs leģendas tēlainā interpretācija un neatkārtojamie tēlu raksturojumi ar tikai šai deju kompānijai piemītošo spilgto, emocionālo horeogrāfiju būs īsts baudījums!” atzīst festivāla direktore Lita Beiris. 22.martā šī izrāde būs skatāma Preiļu Kultūras centrā. Informācijas par festivālu pieejama: www.ballet-festival.lv un Facebook / Starptautiskais Baltijas baleta festivāls. Biļetes uz festivāla koncertiem var iegādāties “Biļešu Paradīzes” tīklā.
Izcilajam krievu horeogrāfam Vāclavam Ņižinskim veltītā izstāde Mencendorfa namā
27.martā Mencendorfa namā tiks atklāta leģendārajam krievu horeogrāfam Vāclavam Ņižinskim (1889 – 1950) veltīta izstāde Rīgā, Mencendorfa namā. Tajā būs apskatāmi Rīgas un Sanktpēterburgas mākslinieku darbi, bet izstādes atklāšanas dienā būs iespēja izbaudīt mākslinieces Nadīnes Bokovikovas performanci – veltījumu V. Ņižinskim.
10.03.2019
Kā uzsver izstādes veidotāji, dzīves laikā mākslinieki un tēlnieki veica īstus uzbrukumus Vāclavam – veidoja, zīmēja un gleznoja. Baksts, Serovs un citi tvēra viņa sejas un kustību līnijas, Ņižinski veidojis arī Rodēns. Gadiem ejot, mākslinieku interese par Vāclavu Ņežinski nezūd, un šī izstāde nav tikai nodeva izcilam dejotājam, bet mēģinājums atklāt šī apbrīnojamā mākslinieka noslēpumu.
 
 
Vaclavs Ņižinskis. Māņu jubileja.
(1889–1950)
 
„Es gribu dejot, gleznot, spēlēt klavieres, rakstīt dzejoļus. Es gribu visus mīlēt – tāds, lūk, ir manas dzīves mērķis. Es mīlu visus. Es negribu ne karus, ne robežas. Manas mājas ir visur, kur valda miers. Es gribu mīlēt, mīlēt. Es esmu cilvēks, Dievs ir manī un es esmu Viņā. Es Viņu saucu, es meklēju Viņu. Es esmu meklētājs, jo es sajūtu Dievu. Dievs meklē mani, un tādēļ mēs viens otru atrodam.”
Vaclavs Ņižinskis
 ( “No Dienasgrāmatas”)
 
V. Ņižinskis piedzima 1890. gada 28. februārī četrsimt baznīcu pilsētā Kijevā, Krievijas dienvidos. Vēloties pasargāt dēlu no nākotnes dienesta krievu armijā, māte viņu kristīja poļu galvaspilsētā, cerot nākotnē dabūt no turienes vajadzīgo izziņu. Uzrādīja arī nepatiesu bērna dzimšanas laiku –1889. gadu. Zēniem, kas bija dzimuši šajā gadā, piešķīra zināmas priekšrocības pie iesaukšanas karadienestā.
XX gadsimta sākums cilvēces vēsturē pazīstams kā novatorisku ideju laiks literatūrā, glezniecībā, mūzikā un tehnikā. Pasaulē neparasti populārs bija arī krievu balets. Tādi vārdi kā Djagiļevs, Fokins, Karsavina, Rubinšteins, Pavlova, Ņižinskis, Stravinskis, Benua, Baksts nenozuda no populāru žurnālu un avīžu pirmajām lappusēm. Dejotāji un dekoratori, mūziķi un horeogrāfi pārsteidza skatītājus ar jaunām idejām, dejām, kostīmiem. Katram māksliniekam bija sava rozīnīte, savs šarms, savs īpašs stils, pēc kura viņus atpazina.
Vaclavs Ņižinskis pārsteidza skatītājus ar neparastu prasmi „lidot”. Lēciena laikā
viņš varēja izdarīt vairāk nekā desmit apgriezienus, tas tajā laikā bija absolūts rekords. Attālumu no proscēnija līdz skatuves aizmugurei Vaclavs pārvarēja vienā lēcienā. Runā, ka viņš varējis uzlēkt augstāk par savu augumu. Vai tādēļ viņu sauca par „Dejas Dievu”?
Katra loma – austrumzemes vergs, krievu klauns, Arlekīns, Šopēns – bija ar savu neatkārtojamu raksturu, un mākslinieks tā pārvērtās, ka tikai ar grūtībām varēja noticēt, ka tas ir viens un tas pats cilvēks. Neviens nevarēja uzminēt, kurā lomā vislabāk atspoguļojas viņa paša būtība. Viss mainījās: seja, āda, pat augums. Nemainīgs bija tika viens pastāvīgs lielums – viņš kā ģēnijs.
Kad viņš dejoja, neviens neredzēja Ņižinski kā personu, jo bija apburti ar viņa pārtapšanas mākslu un pilnīgu atdevi izveidotajam tēlam. Tikko Vaclavs parādījās uz skatuves, skatītāji tika it kā hipnotizēti, tik liela bija viņa mākslas  maģija.
                                                                        No Romolas Pulskas (Romola de Pulszky) atmiņām.
 
Festivāla programmā - filma "Saša Valca. Portrets"
28.martā plkst.18 Cafe Film Noir (kinoteātrī "Splendid Palace") sadarbībā ar Goethe-Institut Riga tiks demonstrēta režisores Brigites Krāmeres dokumentālā filma "Saša Valca. Portrets" (Sasha Waltz Ein portrait; 2014).
31.01.2019

28.martā plkst.18 Cafe Film Noir (kinoteātrī "Splendid Palace") sadarbībā ar Goethe-Institut Riga tiks demonstrēta režisores Brigites Krāmeres dokumentālā filma "Saša Valca. Portrets" (Sasha Waltz Ein portrait; 2014).
Saša Valca ir viena zināmākajām un neparastākajām horeogrāfēm Eiropā. Viņas horeogrāfijas skatītājus pārsteidz ar arvien jaunu estētikas izpratni sajūtas urdošās telpās. Sašu Valcu interesē ne tikai sadarbība ar dejotājiem, bet arī dialogs ar visām mākslinieciskajām formām.
Filma vācu, angļu, franču valodā, subtitri angļu valodā.

Šeit iespējams noskatīties filmas treileri: https://ej.uz/xiw4

Ieeja - bez maksas.

Portugāles deju kompānijas „Vortice” izrāde DRACULA
20. martā plkst. 19.00 Preiļu Kultūras centrā
22. martā plkst. 19.00 VEF Kultūras pilī Rīgā
01.01.2019
Veidojot izrādi “Dracula”, deju kompānijas „Vortice” horeogrāfi izmantojuši vairākus atšķirīgus iedvesmas avotus. Šī izrāde ir stāsts par padevību un dominēšanu, ko artistiski raksturo Filipa Glāsa (Philip Glass), Sergeja Rahmaņinova un Lova Rīda (Lou Reed) mūzika.
Portugāles deju kompānija „Vortice” dibināta 2001. gadā. Tās dibinātāji un vadītāji ir Klaudija Martina un Rafaels Kariko (Claudia Martins, Rafael Carrico). Kompānijas repertuārā ir mūsdienu dejas kompozīcijas, kas izpelnījušās nedalītu skatītāju un kritiķu atzinību daudzās pasaules valstīs – Japānā, Francijā, Rumānijā, Spānijā, Somijā, Šveicē, Brazīlijā, Ungārijā, Marokā.
Pekinas Dejas akadēmija
10. aprīlī plkst.19 Pekinas Dejas akadēmijas izrāde (Ķīna) VEF Kultūras pilī, Rīgā
12. aprīlī plkst.19 Pekinas Dejas akadēmijas izrāde (Ķīna) Latgales vēstniecībā GORS, Rēzeknē
14. aprīlī plkst.19 Pekinas Dejas akadēmijas izrāde (Ķīna) Ventspils teātra namā „Jūras vārti”
01.01.2019
Pekinas Dejas Akadēmija (Ķīna) ir pilna laika augstākā mācību iestāde, kas sagatavo profesionālus dejotājus, horeogrāfus un dejas pētniekus. 1954.gadā tika nodibināta Pekinas Dejas skola – pirmā profesionālā dejas skola, kas izveidota Ķīnas Tautas Republikā. Pekinas Dejas akadēmija Kultūras ministrijas pakļautībā oficiāli tika atklāta 1978.gadā, bet 2000.gadā tā pārgāja Pekinas pašvaldības pārvaldījumā. Akadēmija piešķir bakalaura un maģistra grādus; tā kļuvusi par vienīgo augstāko profesionālo dejas mākslas institūciju Ķīnā, kā arī  par vienu no lielākajām un prestižākajām dejas skolām pasaulē. Akadēmija ir pazīstama kā „dejotāju šūpulis”, kur izlolots liels skaits talantīgu, centīgu un dejas pasaulē jau atzinību ieguvušu dejotāju. Šobrīd šeit mācās ap 2500 pilna laika studentu. Akadēmijā darbojas Ķīniešu klasiskās dejas, Ķīniešu etniskās un tautas dejas, Balles dejas, Baleta, Mūziklu, kā arī Horeogrāfijas, Modernās dejas un Skatuves dizaina nodaļas.
Sveiciens no "Vārdā neaprakstāmais skaistums"
Tuvojoties Beijing Dance Academy izrādēm "Vārdos neaprakstāmais skaistums", kas jau 10.aprīlī būs skatāms VEF Kultūras pils, 12.aprīlī - Latgales vēstniecība GORS un 14.aprīlī - Teātra nams JŪRAS VĀRTI, piedāvājam ielūkoties nelielā video sveicienā, kas mums tika atsūtīts:

14.01.2019
http://video.tudou.com/v/XMjM2NTA1MzI2MA%3D%3D.html
Ieskats 23. Starptautiskā Baltijas baleta festivāla preses konferencē
13.februārī viesnīcas "Gutenbergs" terasē norisinājās 23.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla preses konference. Tajā par šā gada festivālu un tā aktualitātēm stāstīja festivāla direktore Lita Beiris, RD Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes priekšniece Baiba Šmite, ASV vēstniecības kultūras atašejs Raiens Pesekas, Gētes institūta direktors Arne Šneiders un Preiļu Kultūras centra direktors Guntis Skrimblis.
Atgādināsim, ka šogad festivāls tiks atklāts 9.martā ar tradicionālo labdarības koncertu Rīgas Starptautiskajā dzelzceļa stacijā (t/c "Origo").

FOTO: MĀRIS BARTULĀNS (Muzikaspasaule.lv)
Pateicība!
No visas sirds sakām LIELU PALDIES visiem mūsu atbalstītājiem, kuri palīdzēja tapt 22.starptautiskajam Baltijas baleta festivālam!
22.Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā – muzikāli horeogrāfiskās fantāzijas „UGUNĪ” pasaules pirmizrāde
11.maijā Rīgas Latviešu biedrības namā varēs izbaudīt 22.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla visintriģējošāko notikumu – muzikāli horeogrāfiskās fantāzijas „Ugunī” pasaules pirmizrādi. Šajā vakarā pirmo reizi baletā tiks izdejots sarežģītais Edgara un Kristīnes mīlas stāsts, kas top pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas „Ugunī” motīviem. Ar šo izrādi noslēgsies šā gada Baltijas baleta festivāls.
Pie izrādes iestudēšanas strādā četri horeogrāfi: Lita Beiris (viņa ir arī Starptautiskā Baltijas baleta festivāla direktore), Regīna Kaupuža, kā arī Latvijas Nacionālā baleta solisti Baiba Kokina un Antons Freimans.
 
“Izrāde būs kā Blaumaņa domu, Jura Karlsona mūzikas un horeogrāfijas saplūšana uz vienas nots un viena emociju viļņa, no pagātnes uz šodienas realitāti,” par jauno izrādi stāsta klasiskā baleta oriģināliestudējuma idejas autore Lita Beiris, uzsverot: viņasprāt, šī Blaumaņa darbos aprakstītā tēma ir mūžīga, tālab viņai radusies doma to atspoguļot baletā. „Tēli mūsu izrādē iecerēti kā simboli, un visa radošā grupa apzinās, ka tā ir liela uzdrīkstēšanās – Blaumani uzvest baletā, šo dramaturģisko materiālu atdzīvinot laikmetīgā baleta izrādē,” atzīst Lita Beiris.
 
Savukārt Antons Freimans, kas atveidos Edgaru un ir viens no izrādes horeogrāfiem, neslēpj – darbs pie izrādes nav vienkāršs, un arī viņam pašam tas ir pārsteigums – vērot procesu un to, kā topošajā izrādē sadzīvo četru horeogrāfu temperaments.
 
Galvenajās lomās: Latvijas Nacionālā baleta solisti Margarita Demjanoka (Kristīne), Antons Freimans (Edgars), Annija Kopštāle (Matilde); izrādē piedalīsies arī Aleksandra Astreina, Māris Spriņģis, Kristapts Jaundžeikars. Par telpas vizuālo iekārtojumu un tērpiem rūpēsies māksliniece Anita Znutiņa, bet izrādes videonoformējums ir Alda Kopštāla pārziņā.
 
Atgādināsim, ka topošās izrādes izvēlētais spēles laukums ir Latviešu Biedrības nama skatuve, kur tikušas izrādītas visas  Rūdolfa Blaumaņa lugas.
 
Biļetes uz izrādi „Ugunī“ vēl var iegādāties „Biļešu Paradīzes“ kasēs un internetā: www.bilesuparadize.lv.
 
22.Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā ar trim viencēlieniem Rēzeknē un Rīgā viesosies Pekinas Dejas teātris
22.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla ietvaros 23.aprīlī Latgales vēstniecībā GORS Rēzeknē un 24.aprīlī Latvijas Nacionālajā operā ar trim modernā baleta viencēlieniem viesosies Pekinas Dejas teātra (Bejing Dance Theater) trupa. Skatītājiem tiks piedāvāti pasaulē augstu novērtētās un atzinību guvušās horeogrāfes Vangas Juaņjuaņas jaunākie viencēlieni Farewell shadows, Poison un Nightingale and the Rose, kas tapis pēc Oskara Vailda darba motīviem. “Šie viencēlieni katrs ir atšķirīgi, lai kopumā uzrunātu dažādu skatītāju profilu: gan jauniešus, gan seniorus, gan neoklasikas cienītājus un avangarda pielūdzējus,” pauž BBF direktore Lita Beiris, uzsverot – Pekinas Dejas teātra avangarda baleta programma ir šā gada festivāla galvenā izrāde, un sadarbība ar šo kompāniju iekļaujas Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas Zīda ceļa platformas lokā, sekmējot valstu kultūras atpazīstamību.
No trim viencēlieniem, ko Pekinas Dejas teātris ved uz Latviju, trupas mākslinieciskā vadītāja Vanga Juaņjuaņa īpaši vēlas izcelt modernā baleta izrādi Lakstīgala un roze (Nightingale and rose), kuras pamatā ir Oskara Vailda pasaka. ““Lūk, tas patiesi ir īsts mīlētājs,”  Lakstīgala nodomāja. “Es dziedu par to, kas viņam liek ciest: kas man ir prieks, viņam – sāpes. Kāds brīnums gan ir mīlestība! Tā ir vērtīgāka par smaragdiem un dārgāka par cēlajiem opāliem. To nenopirkt par pērlēm un granātiem, un tirgus laukumā to velti meklēt. Tā nav iegūstama pie veikalniekiem, nedz arī zeltā atsverama! Tomēr Mīlestība ir pārāka par Dzīvību, un kas gan ir maza putna sirds pret cilvēka sirdi...””
 
Pekinas Dejas teātris (BDT) ir dibināts 2008.gadā,  un tas pārstāv moderno baleta žanru. BDT vada  horeogrāfe Vanga Juaņjuaņa (Wang Yuanyuan), kuras horeogrāfijas ir ieguvušas atzinību un augstu novērtējumu  starptautiskā vidē. Vanga Juaņjuaņa ir dzimusi un augusi Pekinā, un pašreiz ir viena no vadošajām Ķīnas modernā baleta žanra horeogrāfēm. Viņa lepojas ar savas zemes kultūru un tradīcijām, atspoguļojot savās horeogrāfijās Ķīnas tradicionālo dejas mākslu sinerģijā ar inovatīvu, pārdomātu, mūsdienīgu stāstījumu, scenogrāfiju, dejas tehniku un emociju izpausmi. Vanga dejo kopš desmit gadu vecuma. Pēc studijām Pekinas Deja akadēmijā, kur  viņa apguva  horeogrāfijas un strādāja par pasniedzēju, Vanga turpināja mācības Kalifornijas Mākslas institūtā  Losandželosas dejas skolā. 1998.gadā Vanga Juaņjuaņa ieguva Ķīnas nacionālā baleta horeogrāfes statusu. Viņas vārds un izrādes ir atpazīstamas pasaules mērogā: Vangas horeogrāfijas ir rādītas ASV, Krievijā, Korejā, Francijā, Bulgārijā, Dānijā, Singapūrā, Grieķijā, Nīderlandē, Vācijā, Itālijā, Lielbritānijā, Brazīlijā un Mehiko.  Vieshoreogrāfes statusā Vanga ir strādājusi Ņujorkas pilsētas baleta horeogrāfijas institūtā, Honkongas performanču mākslas akadēmijā, Dānijas Karaliskajā baletā un Šanhajas baletā. Vanga Juaņjuaņa ir ieguvusi balvu “Labākais horeogrāfs” Varnas Starptautiskajā baleta konkursā Bulgārijā. Vangas Juaņjuaņas pazīstamākās izrādes ir “Hamlets”, ar kuras fragmentu BDT mākslinieki uzstājās 21.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla Gala koncertā 2016.gada aprīlī; “Zelta Lotoss”, kura liecina par horeogrāfes uzdrīkstēšanos, jo izrādes erotiskais stāsts un izpildījums izraisīja pretenzijas Ķīnas varas iestādēs, kā arī  “Mīlestības krāsas”, “Raža”, “Sapnis”.
 

Jāpiebilst, ka pēc viesošanās 22.Starptautiskajā Baltijas baleta festivālā Pekinas Dejas teātris ar viesizrādi dosies uz Tartu, Vanemuines teātri, tādējādi Latvijas un Igaunijas skatītājiem būs iespēja piedzīvot izcilas un talantīgas horeogrāfes izrādi, kā arī Baltijas valstu kultūras telpa tiks bagātināta ar spožu mākslas notikumu. Vairāk informācijas par Pekinas Dejas teātri var atrast šeit: www.beijingdancetheater.org.

 
 
Biļetes uz Pekinas Dejas teātra izrādēm var iegādāties “Biļešu Paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv.
22. Starptautiskais Baltijas baleta festivāls piedāvās aizraujošus Čikāgas, Pekinas un Itālijas deju kompāniju priekšnesumus
Šā gada pavasarī – no 7. līdz 24.aprīlim – jau 22.reizi norisināsies Starptautiskais Baltijas Baleta festivāls, skatītājiem piedāvājot izrādes Rīgā, Rēzeknē, Preiļos un Ventspilī. Festivāla devīze joprojām ir “No klasikas līdz avangardam”, savukārt šā gada tēma ir “Mīlestība”, lai pasaulē un cilvēkos vairotu labo, skaisto, cildeno un mūžīgo.

Kā informē festivāla direktore Lita Beiris, šā gada festivāla īpašie viesi ir Pekinas Dejas teātris un Džordāno Čikāgas džeza dejas kompānija. Tāpat festivāla programmā paredzēts tradicionālais atklāšanas koncerts Rīgas Starptautiskajā dzelzceļa stacijā (t/c ORIGO), festivālam veltītā izstāde Galerijā Centrs, Zviedrijas kino vakars  kā arī citas aktivitātes.

 

Jāpiebilst,  ka tieši Pekinas Dejas teātra avangarda baleta programma, kas 24.aprīlī būs skatāma Latvijas Nacionālajā operā, ir šā gada festivāla galvenā izrāde, un sadarbība ar šo kompāniju iekļaujas Ķīnas, Centrāleiropas un Austrumeiropas Zīda ceļa platformas lokā, sekmējot valstu kultūras atpazīstamību. Pekinas Dejas teātris ir dibināts 2008.gadā, un tas pārstāv moderno baleta žanru. BDT vada  horeogrāfe Vanga Juaņjuaņa (Wang Yuanyuan), kuras horeogrāfijas ir ieguvušas atzinību un augstu novērtējumu starptautiskā vidē, visos pasaules kontinentos. Dejas teātra programmā ir  trīs  viencēlieni, kas katrs ir atšķirīgi, lai kopumā  uzrunātu dažādu skatītāju profilu: gan jauniešus, gan seniorus, gan neoklasikas cienītājus un avangarda pielūdzējus,” pauž festivāla direktore. Baudīt šo izrādi būs iespējams arī 23.aprīlī Rēzeknē, Latgales vēstniecībā GORS. Abās izrādēs skatītājiem tiks  piedāvātas Vangas Juaņjuaņas jaunākās horeogrāfijas “Farwell shadows”, “Poison” un  “Nightingale and the Rose” (pēc  Oskara Vailda darba motīviem). Vairāk informācijas par Pekinas Dejas teātri var atrast šeit: www.beijingdancetheater.org.

 
Savukārt 1963.gadā dibinātā Džordāno Čikāgas dejas kompānija (Giordano Dance Chicago, GDC) ir Amerikas oriģinālā džeza dejas kompānija, kas apbur skatītājus dažādās pasaules valstīs ar spēcīgu dinamiku un daudzveidīgu repertuāru. Horeogrāfijas atspoguļo inovatīvas džeza ekspresijas. Noskatīties viņu priekšnesumus varēs 9.aprīlī Preiļu novada Kultūras centrā,  11.aprīlī Ventspils teātra namā “Jūras Vārti”,  13.aprīlī Rīgas Kongresu namā,  tāpat paredzēts, ka 10.aprīlī notiks Čikāgas deju kompānijas baletmeistara vadītā meistarklase dejotājiem un baleta māksliniekiem. Vairāk informācijas par Čikāgas džeza dejas kompāniju var atrast šeit:  http://giordanodance.org/history.html
 
Šā gada festivāla īpašais pārsteigums būs itāliešu horeogrāfes Benedetas Capanas (Benedetta Capanna) izrāde “Saknes” – veltījums viņas vecmāmiņai, kādreizējai Latvijas baleta solistei Mirdzai Kalniņai. Šī izrāde notiks 23.aprīlī Kultūras akadēmijas Teātra mājā  “Zirgu pasts”.
 
“Un, protams, jau tradicionāli notiks festivāla Atklāšanas koncerts Rīgas Starptautiskajā dzelzceļa stacijā t/c ORIGO, kas šogad ieplānots 7.aprīlī. Tajā skatītājiem tiks piedāvāta mūzika, dziesma un deja,”  uzsver festivāla direktore Lita Beiris.
 
Festivālu īsteno sabiedriskā labuma statusa bezpeļņas organizācija “Dejas varavīksne.” Kā uzsver Lita Beiris, festivāls turpina īstenot savu uzstādījumu – bagātināt Latvijas kultūras telpu, popularizēt profesionālā baleta mākslu, izglītot iedzīvotājus par jaunākajām tendencēm klasiskajā un modernā baleta mākslā, kā arī organizēt labdarības akciju sociāli mazaizsargātajām grupām.         

 
Biļetes uz 22.Starptautiskā Baltijas baleta festivāla izrādēm un koncertiem jau drīzumā varēs iegādāties “Biļešu Paradīzes” un “Biļešu Servisa” tīklā.
 
АРХИВ
Перейти к содержанию предыдущих лет ...